Jautājumi par darbiem un arhīviem

Darbi glabājas bibliotēkās, un to atrašanās vietas var atrast, meklējot Finna.fi.

Maz ticams, ka kāds no darbiem vēl ir pārdošanā. Lielākā daļa bija pašizdevumi, un, ja kādos gadījumos par tiem prasīja samaksu, cena sedza izdošanas izmaksas vai bija tām tuva. Iegūtie līdzekļi, visticamāk, tika novirzīti labdarībai.

Vietnē sniegts jaunākais apkopotais darbu saraksts, lai gan vairākos darbos pašos ir uzskaitītas rakstiskās publikācijas, kas bija iznākušas līdz to publicēšanas brīdim. Meklējot Kaija Tanskanen vārdu vispārīgā meklētājā, būs atrodamas visas bibliotēkās glabātās publikācijas.

Viņa dzīvoja vecvecāku mājās Heināvārā, Kiihtelysvaara; tēva mājā Selkie, Kontiolahti; bibliotēkas ēkā Kiihtelysvaara centrā; mātes mājā Hietajärvi ezera krastā; vairākās dzīvesvietās Joensū; kā arī Lahti, Helsinkos, Espo, Lapēnrantā, Spjutsundā Sipoo un Sēderkullā.

To grūti pateikt, jo visu mūžu viņa atklāja dzejoļus, tos pati lasot vai deklamējot pēc citu lūguma. Savos rakstos pieminot citu autoru dzejoļus, viņa bieži apraksta, ko tie viņai nozīmējuši. Noteiktos dzīves brīžos dzejoļi varēja dot īpašu spēku vai izpratni, tāpēc varētu domāt, ka mīļākais ir starp tiem. Tomēr, ja to izdotos noskaidrot, izvēle varētu pārsteigt.

Savos dzejas vakaros viņa deklamēja ievērojamu somu dzejnieku darbus, tostarp Aale Tynni, Eino Leino un Aaro Hellaakoski dzeju. Nav zināms, vai kāds no viņiem bija viņas iemīļotākais dzejnieks un vai viņai tāds vispār bija. Kāds avots norāda, ka Kaija iecienītākais dzejnieks varēja būt Aaro Hellaakoski, kuru augstu vērtēja arī viņas vīrs.

Vietnē mēģināts izmantot krāsas, kas viņai patika. Viņu pazinušie ir minējuši zaļu, brūnu, pelēku un ziemas salnas toņus. Viņai patika arī ābeļziedu un uzpirkstīšu maigās krāsas un dabas krāsas kopumā, piemēram, neaizmirstuļu zilais tonis.